Žaņa Lipkes memoriālā 24. aprīlī, Armēņu genocīda piemiņas dienā, plkst. 16.00 tiks atklāta armēņu izcelsmes Latvijas mākslinieces Karinē Paronjancas izstāde “Granātābola gaisma”. Ar tās atklāšanu memoriālā aizsāksies starpdisciplinārs kultūras pasākumu cikls “Granātābola gaisma: armēņu genocīds mākslā, literatūrā un mūzikā”, kura mērķis ir aktualizēt Armēņu genocīda pieredzes refleksijas vizuālajā mākslā, literatūrā, mūzikā, kino un kultūras atmiņā. Izstādi papildina ne vien mākslinieces personīgie teksti un ģimenes vēsture, bet arī armēņu pētnieces Valdas Salmiņas tulkojumi no armēņu valodas. Izstādes muzikālo noskaņu veidojis komponists Edgars Raginskis. Izstādes atklāšanā uzstāsies armēņu tradicionālā pūšaminstrumenta, duduka, meistars Tigrans Tumanjans. 2008. gadā duduks un tā mūzika tika iekļauti UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Aktieris Gundars Āboliņš (JRT) lasīs fragmentus no ebreju izcelsmes austriešu rakstnieka Franca Verfela (1890–1945) romāna “Musa Daga četrdesmit dienas”, kas ir viena no nozīmīgākajām latviski tulkotajām literārajām liecībām par Armēņu genocīdu. Pasākumā ar priekšlasījumu uzstāsies arī romāna tulkotāja Ilze Paegle-Mkrtčjana, iezīmējot 24. aprīļa vēsturisko kontekstu un atgādinot, ka 1915. gada traģiskos notikumus simboliski aizsāka armēņu intelektuāļu aresti Konstantinopolē.
Pasākumu noslēgs mākslinieces Karinē Paronjancas stāstījums izstādē par armēņu genocīda un vēstures tēmām, kas viņas glezniecībā atklājas, pārinterpretējot tradicionālos simbolus. Gleznās granātābols kļūst par dzīvības, atmiņas un nepārtrauktības zīmi, savukārt armēņu krusts, hačkars, simbolizē mūžīgās dzīvības avotu, augšāmcelšanos un piederību, vienojot armēņu paaudzes no viduslaikiem līdz mūsdienām.
“Mans darbs sākas ar pelniem. Tie nav tikai materiāls, tie ir stāsti par iznīcību un izdzīvošanu. Es gleznoju uz audumiem, kuriem ir sava atmiņa, bieži vien arī manas ģimenes vēsture. Granātābols manās gleznās nav dekoratīvs simbols, tas ir ķermenis, kas sevī nes dzīvību un sāpes vienlaikus. Mani darbi ir mēģinājums savienot to, kas ir sadegušs, ar to, kas vēl spēj dīgt,” saka māksliniece Karinē Paronjanca.
Izstāde “Granātābola gaisma” aplūko ne tikai vēsturisku traumu, bet arī radošās formas, caur kurām armēņu tauta saglabājusi valodu, identitāti un dzīvotspēju. Žaņa Lipkes memoriāls šajā kontekstā kļūst par ētiski un simboliski nozīmīgu telpu, kur iespējams runāt par genocīdu, dzimtas liecībām un kultūras izdzīvošanu. Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone norāda, ka šai tēmai memoriāls pievērsies ilgstoši: “Mēs ilgi esam gatavojušies runāt par Armēņu genocīdu, jo tas nav tikai armēņu stāsts. Tas ir stāsts par to, cik viegli pasaule aizmirst. Vēsturiski tiek citēts, ka Hitlers, īsi pirms Otrā pasaules kara un ebreju tautas iznīcības, jautāja: ‘Kurš šodien vēl runā par armēņu iznīcināšanu?’ Tāpēc ir apbrīnojami redzēt, kā mākslinieki iekļauj ģimenes pieredzi un Armēņu genocīda atmiņu savos darbos, kā vizuālā valodā atdzīvina arī mazāk zināmos stāstus.”
Pasākumu cikls “Granātābola gaisma: armēņu genocīds mākslā, literatūrā un mūzikā” turpināsies visa 2026. gada garumā. Tā ietvaros memoriāla apmeklētāji tiks aicināti iepazīt Armēņu genocīdu caur literatūras, kino un mūzikas darbiem. Cikls konceptuāli turpina iepriekšējos gados aizsākto radošo un pētniecisko ievirzi, kas saistīta ar armēņu kinorežisora un mākslinieka Sergeja Paradžanova (1924–1990) mantojuma aktualizēšanu, vienlaikus paplašinot skatījumu uz armēņu kultūras daudzslāņainību.
Pasākumu atbalsta VKKF.
Preses relīzi sagatavoja
Lolita Tomsone
karap.lv 